Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienas gaidīdams;
Nu atnāca Sveču diena,
Nu naudiņa jātērē.
Sveču dienas gaidīdams;
Nu atnāca Sveču diena,
Nu naudiņa jātērē.
Pēc seniem latviešu ticējumiem 2. februārī svinama Sveču diena. Sveču
dienas tradīcija radusies senos laikos, kad ļaudīm vēl nebija pulksteņu un
laiku noteica pēc saules, mēness un zvaigznēm. Sveču diena ir ziemas vidus un
tai ir savas dziesmas, rotaļas, paražas un īpaši ēdieni.
Lai gads būtu jautrs,
labs un pats cilvēks būtu skaists, Sveču dienā jāsmejas, jādzied, jābūt jautram,
jāēd cūkas gaļa. Bet galvenais šai dienā tomēr ir sveču liešana. Agrāk sveces
lēja no aitu taukiem vai vaska. Svētkiem sveces lēja resnākas, lai tās ilgāk
degtu. Sveces bija kā materiālās labklājības un turības pazīme.
Arī mēs 2. klases skolēni kopā ar audzinātāju L.Kūliņu veidojām savas
svecītes no bišu vaska. Tas bija interesants un aizraujošs darbiņš. Uzzinājām,
ka sveces jālej un jāizgatavo tieši Sveču dienā, lai tās jo gaiši un taupīgi
degtu. Ja sveču lējējs dusmojas, tad sveces tumši deg un sprakšķ. Savas
izgatavotās svecītes mēs aizdedzām, lai tās gaiši degtu. Sveču dienas norisē
piedalījās arī 4. klases skolēni, kas izveidoja brīnumainas svecītes.
Visas dienas garumā mēs runājām un daudz jauna uzzinājām par Sveču dienas
tradīcijām, minējām mīklas un sacerējām paši savas mīklas. Zīmējām sveces,
rakstījām dzejoļus par svecēm. Diena bija saulaina un skaista, tad vasara būs
sausa un būs labs ražas gads. Mums bija jautri un diena paskrēja ātri.
Sakarā ar Sveču dienu
februārī, arī šis mēnesis ir nosaukts par Sveču mēnesi.
Godā sēd man māsiņa,
Godā deg uguntiņš.
Bitīt nes vaska sveci,
Zelta grieztu lukturiņ.
Godā deg uguntiņš.
Bitīt nes vaska sveci,
Zelta grieztu lukturiņ.
2. klases skolēni
