Kā jau katru
gadu septembra beigās desmitā klase neiztiek bez vienpadsmitās klases veidotā iesvētību
maratona nedēļas garumā.
Ir grūti būt
vidusskolēnam. Līdz šim prestižajam titulam tāls ceļš ejams-sākot pat no
bērnības. Tieši tāpēc pirmdiena desmitajiem sākās ar bērnības atmiņām, kurās
nebija nekādu sliktu ieradumu.
Viens no grūtākajiem
vidusskolēna pienākumiem triju gadu laikā ir izlemt, ar ko tad saistīt savu
nākotni pēc vidusskolas beigšanas. Otrdien desmitajiem bija jānāk uz skolu, tērptiem
dažādu profesiju pārstāvju tēlā.
Ne vienmēr
vidusskolēni var visu paspēt laikā - dažreiz mājās aizmirstas kāda grāmata vai
burtnīca, kāds nesen uzdots mājas darbs. Bet ko darīt, ja steigā ir atnācis uz
skolu halātā un čībās? Nav jāpārdzīvo, jo skola taču ir otrās mājas.
Savukārt, ceturtdien desmitajiem nācās izturēt
dažādus fiziskus pārbaudījumus, kuros bija jāsadarbojas visai klasei un
jāparāda, cik saliedēta tā ir. Visa desmitā klase kopā ar skolotāju Renatu
Ošmjansku piedalījās ābolu vākšanas labdarības akcijā. Skolēni tiešām pierādīja,
ka ir ļoti draudzīgi, čakli un ar labu humora izjūtu. Pēc labi padarītā darba
varēja atpūsties un izbaudīt garšīgas pusdienas.
Piektdien
desmitā klase kopā ar klases audzinātāju Romualdu Leizāni tika laipni aicināta
uz Ilūkstes stadionu uz pēdējo pārbaudījumu. Viss tika paveikts un beigās svinīgi nodots
zvērests skolas priekšā, pēc kura desmitie pārliecinoši pierādīja, ka ir
cienīgi saukties par vidusskolēniem.
Jaunie
vidusskolēni jutās laimīgi! Pēc gada pienāks viņu kārta iesvētīt jaunos -
desmitos. Tad nu vēlam veiksmi šajos turpmākajos vidusskolas gados!
Jūlija Valpētere, 11. klase